Žurnālam "Atpūta" ir īpaša vieta visā Latvijas preses vēsturē

Šīs dienas acīm

Player FM - Internet Radio Done Right

تمت الإضافة منذ قبل three أعوام

المحتوى المقدم من Latvijas Radio and Latvijas Radio 1. يتم تحميل جميع محتويات البودكاست بما في ذلك الحلقات والرسومات وأوصاف البودكاست وتقديمها مباشرة بواسطة Latvijas Radio and Latvijas Radio 1 أو شريك منصة البودكاست الخاص بهم. إذا كنت تعتقد أن شخصًا ما يستخدم عملك المحمي بحقوق الطبع والنشر دون إذنك، فيمكنك اتباع العملية الموضحة هنا https://ar.player.fm/legal.

All About Change

1
Chris Nowinski: Protecting Athletes from Head Injuries & Preventing CTE 27:58

منذ 12 hours27:58

التشغيل لاحقا

قوائم

إعجاب

احب

27:58

Chris Nowinski is a former football player at Harvard University and professional wrestler with WWE, World Wrestling Entertainment. After enduring a career-ending head injury, Chris has dedicated his professional life to serving patients and families affected by brain trauma, particularly Chronic traumatic encephalopathy, or CTE, a progressive neurodegenerative disease that develops after repeated head injuries. Jay and Chris discuss the state of head injuries in American athletics, the difference between advocating for head safety at youth and professional levels, Chris’ newest research, and much more. Episode Chapters (00:00) Intro (00:50) changes in the culture around concussions in the past two decades (02:39) padded helmet technology (03:55) concussion reporting in the NFL (10:35) Chris’ career path and concussion history (14:52) connecting with activists who haven’t themselves suffered a traumatic brain injury (17:42) SHAAKE - a new sign to identify concussions (20:53) Unions can help players advocate for safety policies (23:10) final thoughts and goodbye For video episodes, watch on www.youtube.com/@therudermanfamilyfoundation Stay in touch: X: @JayRuderman | @RudermanFdn LinkedIn: Jay Ruderman | Ruderman Family Foundation Instagram: All About Change Podcast | Ruderman Family Foundation To learn more about the podcast, visit https://allaboutchangepodcast.com/…

منذ عام واحد 30:02

MP3•منزل الحلقة

1924. gada novembra sākums ir laiks, kad pirmo reizi tā brīža neatkarīgajā Latvijā iznāk žurnāls „Atpūta” – žurnāls, kam ir īpaša vieta visā Latvijas preses vēsturē. Par „Atpūtu”, kāda tā bija un kāpēc tā ir īpaša, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieci Inetu Lipšu. „Atpūta” ir savā ziņā starpkaru neatkarīgās Latvijas ikona, viena no ikonām, tā varētu teikt, viens no tiem artefaktiem, kas tika īpaši glabāts ļoti daudzās ģimenēs. Mēs varam vēl šādā sakarā piesaukt, teiksim, piecu latu sudraba monētas, kas tika glabātas un dāvinātas, varbūt arī tajās mājās, kur tās bija, Latviešu konversācijas vārdnīcas izdevums, kas arī ir tāda starpkaru Latvijas grāmatniecības emblēma. Un žurnāls „Atpūta”, vai nu iesieti vai atsevišķi numuri, kā nu kurā mājā, bet, ja tie bija saglabājušies, tad tos tā vieglu roku parasti padomju okupācijas periodā prom no mājas nedeva. Tie glabājās un arī tika lasīti, jo ļoti lielā mērā veidoja ļaudīm prieks par to, kāda bija tā neatkarīgā valsts, kura Otrā pasaules kara laikā tika faktiski zaudēta un uz kuras atjaunošanu tā klusi cerēja visus okupācijas gadus.

497 حلقات

#History #Latvijas Radio #Latvijas Radio 1

Žurnālam "Atpūta" ir īpaša vieta visā Latvijas preses vēsturē

Šīs dienas acīm

published منذ عام واحد

MP3•منزل الحلقة

497 حلقات

#History #Latvijas Radio #Latvijas Radio 1

كل الحلقات

1
Kolektivizācija pēc Otrā pasaules kara mainīja ierasto Latvijas lauku dzīvesveidu 29:07

منذ يوم واحد29:07

29:07

Pirms 80 gadiem Otrā pasaules kara gaitā Latvijā pamazām atgriezās padomju atkārtotā okupācija, un kā viens no „jaukumiem”, ko šī vara nesa sev līdzi, bija arī lauksaimniecības kolektivizācija, kas pašos pamatos mainīja ne tikai īpašuma attiecības un saimniekošanas kārtību, bet lielā mērā arī ierasto Latvijas lauku dzīvesveidu, kas bija veidojies nepārspīlējot, gadsimtiem ilgi. Par to, kas tad bija padomju kolektivizācijas būtība, kāda bija tās norise un sekas, saruna ar Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku Artūru Žvinkli. Par to, kā kolektivizācija Latvijā notiks, varēja nojaust, zinot, ka tāda ir notikusi visā Padomju Savienībā, tā sauktajās vecajās republikās, respektīvi, tajās, kuras bija Padomju Savienības sastāvā jau kopš tās dibināšanas. Arī neskatoties ne uz kādām dzīves veida, tradicionālās lauku agrārās kultūras īpatnībām. Kolhozos tika sadzīti kā ukraiņu viensētnieki, tā Vidusāzijas stepju nomadu ciltis, tādas tautas kā kazahi, piemēram. Droši vien vajadzētu vispirms parādīt to ainu, kāda tad bija Latvijā pirms šīs, jāsaka, sociālekonomiskās nelaimes. Tās bija normālas ekonomiskās īpašuma attiecības. Zeme bija zemnieku īpašums. Saimniecības bija lielākas, mazākas, lielāko tiesu starp 20 un 30 hektāriem. Ļoti plaši bija izplatīta kooperācija Latvijas laukos. Lauksaimniecības biedrības, tādu bija vairāk nekā 400, nodarbojas piena pārstrādi, ar sēklu audzēšanu, vaislas lopkopību, ar dažādu tehnisku līdzekļu inovāciju ļoti plašā spektrā. 1940. gadā vēl nekas ļoti radikāls nenotiek, ja neskaita to, ka zeme vairs nav zemnieku īpašums. Kāda ir tā situācija tad, kad padomju vara šeit atgriežas jau pēc nacistu okupācijas perioda?…

1
Kurzemes cietoksnis: kādas galvenās norises ar to saistās Otrajā pasaules karā 30:01

منذ 8 أيام30:01

30:01

Kurzemes cietoksnis no padomju laika literatūras pazīstams arī kā "Kurzemes katls" bija nacistiskās Vācijas spēku kontrolētajā teritorija, kas pirms 80 gadiem bija izveidojusies Latvijā, un pastāvēja šeit līdz pat Otrā pasaules kara noslēgumam Eiropā. Līdz ar to Latvijas zeme un tauta globālās kataklizmas pēdējā cēlienā kalpoja par divu totalitāro varu kaujas lauku. Raidījumā Šīs dienas acīm par to, kas bija Kurzemes cietoksnis un kādas galvenās norises ar to saistās. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.…

1
Vācijas nacifikācija: kā kvalitatīva demokrātija var pārtapt nedemokrātiskā valstī 29:50

منذ 22 يومًا29:50

29:50

Šobrīd aktuālās norises liek mums uzdot jautājumu – kā un kāpēc kvalitatīva demokrātija var pārtapt nedemokrātiskā valsts modelī? Spilgtākais vēstures piemērs šai ziņā ir nacistu nākšana pie varas Vācijā 1933. gadā. Vācijas nacifikācijas procesam pievēršamies raidījumā Šīs dienas acīm sarunā ar vēsturnieku, profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Inesi Feldmani.…

1
Dzejnieku, sabiedrisko darbinieku un diplomātu Jāni Peteru pieminot 28:53

منذ 29 يومًا28:53

28:53

27. janvārī mūs sasniedza ziņa, kā mūžībā devies dzejnieks, sabiedrisks darbinieks un diplomāts, viens no Trešās atmodas un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas līderiem Jānis Peters. Savulaik Jānis Peters ir piedalījies raidījumos Šīs dienas acīm, kuru fragmentus piedāvājam noklausīties. Vispirms neliela daļa no raidījuma, kas izskanēja 2008. gada jūnijā. Tas bija veltīts tobrīd savas šīszemes gaitas noslēgušajam izcilajam kirgīzu rakstniekam Čingizam Aitmatovam. Cita tikšanās ēterā ar Jāni Peteru notika 2009. gada 25. janvārī. Savienoto Valstu prezidenta amatā nesen bija stājies jaunievēlētais Demokrātu partijas pārstāvis Baraks Obama. Pāris nedēļas iepriekš organizētais protesta mītiņš bija noslēdzies ar nekārtībām, reizumis dēvētām par nemieriem. Fonā turpinājās globālā ekonomiskā krīze, kas sevišķi smagi skāra Latviju. Tas viss iekrāsoja sarunas saturu. Lai dzejniekam gaišs viņa saules ceļš!…

1
Latvijas de iure atzīšana. Process nebija ātrs un vienkāršs 29:43

منذ عام واحد29:43

29:43

26. janvārī atzīmējam 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome, respektīvi, Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu - Lielbritānijas, Francijas, Japānas, Itālijas un Beļģijas - pārstāvji konferences laikā Parīzē pieņēma lēmumu par Latvijas un Igaunijas atzīšanu par pilnvērtīgiem starptautisko attiecību subjektiem. Ar to vaiņagojās apmēram piecus gadus ilguši pūliņi, Baltijas nācijām apliecinot savas pašnoteikšanās tiesības. Tas nebija vienkāršs ceļš, un tajā izšķiroša nozīme bija savas valsts eksistences tiesību izcīnīšanai Neatkarības karā. Paralēli tika īstenoti diplomātiskie pūliņi. Latvijas delegācija kopš 1919. gada janvāra darbojās Parīzē, kur Miera konferencē valstis vienojās par pēckara Eiropas un pasaules politisko izkārtojumu. Tomēr cerībām uz ātru Latvijas valstiskuma atzīšanu nebija lemts īstenoties, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Par Latvijas de iure atzīšanu stāsta arī vēsturnieki Latvijas Okupācijas muzeja publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals, Latvijas zinātņu akadēmijas īstenais loceklis profesors Inesis Feldmanis un Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Artūrs Žvinklis.…

1
Barikāžu laiks: pārdomas un atskats uz tā laika norisēm 30:02

منذ عام واحد30:02

30:02

Šogad atzīmējam jau 34. gadadienu kopš 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Tas bija izšķirošs posms Latvijas un Baltijas nāciju virzībā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu, kulminācija sabiedrības nevardarbīgajā cīņā par atbrīvošanos no totalitārās padomju sistēmas žņaugiem. Raidījumā Šīs dienas acīm redzējums uz tā laika norisēm, kādu dažādos gados snieguši šī raidījuma viesi.…

1
Latviešu grāmatniecībai - 500. Nozīmīgu nozares personību jubilejas šajā gadā 29:50

منذ عام واحد29:50

29:50

Šis gads Latvijai iezīmīgs ar vairākām spilgtām gadskārtām, no kurām pamanāmākā neapšaubāmi ir latviešu grāmatniecības piecsimtgade. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm īsi stāsti par vairākām nozīmīgām personībām, kam dažādos laikos bijusi paliekama vieta latviešu drukātā vārda vēsturē un kurām šogad atzīmējamas apaļākas vai mazāk apaļas dzīves gadskārtas. Kā pirmais šajā sarakstā Nikolajs Mollīns, Antverpenē dzimis iespiedējs, kuram bija lemts kļūt par grāmatu iespiešanas aizsācēju Rīgā un Latvijā. Šogad aprit 400. gadadiena, kopš Latvijas pirmiespiedējs Nikolajs Mollīns noslēdza savā raženā mūža gaitas. Par viņu stāsta poligrāfijas vēstures pētnieks Artis Ērglis. Bija jāpaiet vēl pāris gadsimtiem, līdz latviešu grāmatai pievienojās vēl viens nozīmīgs drukātais medijs - laikraksts. 28. aprīlī atzīmējama 210. gadadiena, kopš nācis pasaulē pirmais profesionālais latviešu redaktors, izdevuma "Mājas Viesis" radītājs un veidotājs Ansis Leitāns. Kā zināms, "Mājas Viesis" sākotnēji kalpoja par platformu arī tolaik dzimstošās jaunlatviešu kustības dalībniekiem. Tiesa, pēc Rīgas vācu konservatīvo aprindu spiediena Jurim Alunānam, Krišjānim Baronam un citiem nācās laikraksta slejas pamest, tomēr "Mājas Viesa" vieta latviešu preses kopainā palika nozīmīga visu 19. gadsimta otro pusi. Par "Mājas Viesa" un Anša Leitāna nozīmi stāsta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče. 17. aprīlī apritēs 140. gadskārta, kopš nācis pasaulē Jānis Rapa - viens no ievērojamākajiem latviešu grāmatu izdevējiem, izdevniecības 'Valters un Rapa" līdzdibinātājs un ilggadējs vadītājs. Par Jāņa Rapas tapšanas posmu stāsta Rapu dzimtas pārstāve, Annas Brigaderes muzeja "Sprīdīši" vadītāja Rasma Rapa. Par Jāņa Rapas un izdevniecības "Valters un Rapa" devumu latviešu grāmatniecībā stāsta literatūrvēsturnieks, Latvijas Universitātes emeritētais profesors Viesturs Vecgrāvis.…

1
Ieskats trīs aktuālās sarunās, kas izskanēja 2024. gada raidījumos 29:56

منذ عام واحد29:56

29:56

Tā jau tas ap gadumiju ierasts, ka atskatāmies uz jautājumiem un spriedumiem, kuri izskanējuši sarunās aizvadītā gada raidījumos. Vispirms piedāvājam fragmentu no sarunas pērnā gada iesākumā ar Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītāju Daini Poziņu. Sarunas temats - karš kā šodienas realitātē. Gada vidū pasaule, uz brīdi novērsusi uzmanību no asiņainiem konfliktiem, vēroja olimpisko spēļu norisi Parīzē. Diskusijas uzvirmoja ap vienu no atklāšanas ceremonijas elementiem – režisora Tomā Žolī veidoto performanci. Daudzi tajā saskatīja Leonardo da Vinči gleznas „Svētais vakarēdiens” kariķētu interpretāciju un līdz ar to kristiešiem svarīgu simbolu zaimošanu. Par to spriedām sarunā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēkiem, teologiem Juri Cālīti un Andri Priedi. Visbeidzot gada otrajā pusē kārtējais cēliens stāstā par Rīgas pieminekļu likteni rosināja apspriest šo tēmu ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Mārtiņu Mintauru. Fragments, kurā spriedām par Andreja Upīša pieminekļa iespējamo pārveidi.…

1
Dažādu konfesiju, virzienu baznīcu dažādība Sīrijā un Libānā. 2.daļa 29:59

منذ عام واحد29:59

29:59

Pēdējā laikā Sīrija un Libāna atkal ir pasaules uzmanības centrā sakarā ar tur notiekošajām militāri politiskajām norisēm. Saruna par, iespējams, unikālo dažādu konfesiju, virzienu, baznīcu dažādību, kuras pastāv šajās senajās kristīgajās zemēs, pirmām kārtām Sīrijā un Libānā, kur tā daudzveidība ir vislielākā. Raidījuma viesis - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Andris Priede. Sarunas pirmā daļa.…

1
Dažādu konfesiju, virzienu baznīcu dažādība Sīrijā un Libānā. 1.daļa 29:37

منذ عام واحد29:37

29:37

Pēdējā laikā Sīrija un Libāna atkal ir pasaules uzmanības centrā sakarā ar tur notiekošajām militāri politiskajām norisēm, un ar šīm norisēm diezgan ciešā sakarā un daudz informācijas pavīd arī par dažādām konfesijām, novirzieniem, kas šajās teritorijās ir plaši izplatīti un nosaka arī lielā mērā tur valdošo politisko klimatu. Raidījumā saruna par, iespējams, unikālo dažādu konfesiju, virzienu, baznīcu dažādību, kuras pastāv šajās senajās kristīgajās zemēs, pirmām kārtām Sīrijā un Libānā, kur tā daudzveidība ir vislielākā. Raidījuma viesis - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Andris Priede. Tāda neredzēta daudzveidība! Abās šajās valstīs šobrīd jau dominējoši dažādi islāma virzieni un novirzieni. Bet tās ir divas Tuvo Austrumu valstis, kur arī kristietība ir visnotaļ saglabājusies. Raidījumā aplūkojam, mēģinām pat nedaudz kataloģizēt visu to kristīgās baznīcas virzienu daudzveidību, kas tur pastāv, kontekstā, protams, pieminot arī pārējās reliģijas, kas tur ir pārstāvētas. Tie ir Tuvie Austrumi, kur ir radušās samērā nelielā ģeogrāfiskajā areālā visas trīs tā sauktās ābramiskās reliģijas: pirmkārt, tas ir jūdaisms, kura rašanās vieta ir Palestīna, otrkārt, tā ir kristietība, arī burtiski turpat, tā vismaz varētu domāt, un mazliet, daži simti kilometru no turienes, ir arī islāma dzimtene. Ja mēs sākām skatīties vēsturiski. Tādā Latvijas populārā izpratnē mēs zinām, ka tātad no sākotnējās kristietības, kas mums šķiet vairāk vai mazāk tāds vienots monolīts, savā laikā, tas bija apmēram 11. gadsimts diezgan ilgstošā procesā un sarežģītā tas sadalījās divos lielos zaros, kur viens ir Rietumu, tas ir, Romas katoļu, otrs - Austrumu, kas ir grieķu pareizticīgais virziens. To jau liecina liturģijas valodas, kas tajā laikā tika lietotas, tātad Rietumos tā bija latīņu valoda, Austrumos tā bija grieķu valoda, tad vēl pagāja apmēram 500 gadi, un Rietumu baznīca sadalījās vēl divos savstarpēji sākotnēji ļoti nedraudzīgos virzienos, proti, izveidojās protestantiskās reformācijas rezultātā mūsu evaņģēliskās baznīcas un Eiropas dienvidos savukārt katoļi piedzīvoja katolisko reformu. Šī konfesionālā daudzveidība pārvērtās par īstu mozaīku, kur mēs tagad varam paņemt lupu un mēģināt katru atšifrēt un jautāt, vai tā ir autohtūnā (vietējā) vai varbūt nodarbojas, kā pareizticīgajiem patīk teikt, ar prozelītismu un izraut cilvēkus no viņu vēsturiskās kultūrvides. Tā daudzveidība mums Eiropā ir fantastiska, bet Tuvajos Austrumos tā ir vēl lielāka. Sarunas otrā daļa.…

1
Traģēdijā Zlēku pagastā 1944. gadā: vācu spēki nodedzina vairākas zemnieku sētas 28:37

منذ عام واحد28:37

28:37

80 gadi mūs šķir no notikumiem 1944. gada decembra sākumā Kurzemē. Proti, laikā no 1944. gada 4. līdz 9. decembrim tobrīd Kurzemi kontrolējošie vācu okupācijas spēki Zlēku pagastā nodedzināja vairākas zemnieku sētas un nogalināja apmēram 160 cilvēkus, tai skaitā civiliedzīvotājus, sievietes, bērnus. Par šo notikumu stāsts raidījumā Šīs dienas acīm. Analizē vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs. Šo notikumu mēdz apzīmēt par Zlēku traģēdiju. Un tam ir priekšvēsture. Uzreiz jāsaka, ka atšķirībā no dažām citām vācu okupētajām bijušās Padomju Savienības teritorijām tajā laikā Latvijā tādi gadījumi bija retums. Faktiski mēs zinām tikai divus. 1942. gada sākumā tā ir Audriņu ciema iznīcināšana, nogalinot iedzīvotājus, un jau kara fināla fāzē, kādu pusgadu līdz Otrā pasaules kara beigām Eiropā, ir šī izrēķināšanās ar Zlēku pagasta iedzīvotājiem. Un jāsaka tā: ja par Audriņiem tas scenārijs ir ļoti skaidrs: ciematā slēpjas no Sarkanās armijas atpalikuši karavīri, kuriem notiek sadursme ar vietējiem policistiem, policijas pusē ir kritušie, attiecīgi ir soda akcija par to, ka tur tie karavīri ir slēpušies. Zlēku gadījumā tik skaidra motīva, tāda viena motīva nav, ir vairākas versijas, kuras visdrīzāk arī nedaudz pārklājas savā starpā, jo tajā laikā Kurzemes mežs ir pilns ar visvisādiem ļaudīm un visi šie ļaudis tādu vai citādu iemeslu dēļ var vācu varai nepatīk. Bet jāsāk ar to priekšvēsturi, ar notikumiem, kas droši vien nosaka to, ka tas notiek tieši uz Zlēkās un tieši šajā laikā.…

1
Ziemas sākums - liktenīgu pārmaiņu laiks Ukrainas vēsturē. Analizē Dmitro Levus 29:14

منذ عام واحد29:14

29:14

Ukrainas visjaunākajā vēsturē rudens beigas un ziemas sākums vairākkārt izrādījusies liktenīgu pārmaiņu sezona. Dienās, kad gaisā vēdīja tuvojošās ziemas elpa, ļaudis pulcējās Kijivas centrā Neatkarības laukumā ukrainiski - Майдан Незалежності, lai novērstu varas politiskās manipulācijas un pieprasītu politiskā procesa korekciju. Šo bilanci var aizsākt ar 2000. gada decembrī sākušos protestu ciklu, kas palicis vēsturē ar nosaukumu "Ukraina bez Kučmas". Toreiz protestētājiem gan neizdevās panākt nepopulārā prezidenta Leonīda Kučmas atkāpšanos, taču vairāku ministru nomaiņu gan. Trīs gadus vēlāk Kučmas prezidentūras termiņš tuvojās beigām, viņu nomainīt pretendēja divi agrākie premjerministri - Viktors Janukovičs un Viktors Juščenko. Pie kam pirmo atbalstīja Kremlis un Ukrainas krieviski runājošie austrumi, savukārt otro - nacionāli un rietumnieciski orientētā sabiedrības daļa. 2004. gada 21. novembrī tika izziņots, ka ievēlēts Viktors Janukovičs. Taču sabiedrība nesamierinājās ar nepārprotami manipulēto vēlēšanu iznākumu. Uzliesmojusī protesta kustība ieguva Oranžās revolūcijas nosaukumu, un tās rezultāts bija atkārtotas vēlēšanas, kas deva uzvaru Viktoram Juščenko. Faktors, kas toreiz pirmoreiz spilgti izpaudās, bija Krievijas režīma pretenzijas noteikt kaimiņvalsts politikas kursu. Diemžēl vēl pēc viena cikla Janukovičs atkal atgriezās Ukrainas varas virsotnē. Viņš mēģināja lavierēt, vārdos apliecinādams tuvināšanos Rietumiem, bet faktiski virzot Ukrainu tuvāk Kremlim. Tomēr tā nevarēja turpināt bezgalīgi. 2013. gada 21. novembrī Ukrainas valdība paziņoja, ka atsakās no plānotās asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību. Nākamajā dienā sākās protestu kustība, kas ieguva Eiromaidana vai Pašcieņas maidana nosaukumu. Tās rezultātā Janukovičs bija spiests bēgt no valsts, savukārt Krievija izvērsa pret Ukrainu atklātu militāru agresiju, kura turpinās joprojām kopš 2022. gada 24. februāra pilna mēroga konvencionāla kara formā. Raidījums ir veltīts piesaukto procesu analīzei. Analizē ukraiņu politologs, sociālo pētījumu centrā "Ukrainas meridiāns" direktors Dmitro Levus.…

1
Šogad 35. gadadiena, kopš krita Berlīnes mūris 30:00

منذ عام واحد30:00

30:00

2024. gada 9. novembrī apritēja 35. gadadiena, kopš krita Berlīnes mūris - tas ir notikums, kas simboliski iezīmēja padomju sistēmas sabrukumu un līdz ar to Austrumu un Rietumu demokrātisko, brīvā tirgus un totalitārā komunisma sabiedrību globālās pretstāves beigas. 1961. gadā toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas vara slēdza robežu ar Rietumberlīni un sāka to aprīkot ar aizsargbūvēm, kuru galvenais uzdevums bija novērst austrumvāciešu bēgšanu uz rietumiem. Savukārt 1989. gadā demokratizācijas procesi toreizējā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs noveda pie mūra krišanas. Pirms 10 gadiem, mūra krišanas 25. gadskārtā, es apmeklēju Berlīni, kur tikos ar 1989. gada notikumu dalībniekiem un pētniekiem. Fragmentus no šīm sarunām piedāvāju jūsu uzmanībai.…

1
Žurnālam "Atpūta" ir īpaša vieta visā Latvijas preses vēsturē 30:02

منذ عام واحد30:02

30:02

1
Mārtiņš Mintaurs analizē Rīgas domes lēmumu par piemiņas zīmju demotēšanu 29:53

منذ عام واحد29:53

29:53

16. oktobrī Rīgas pilsētas vadība lēma par dažām izmaiņām Rīgas pilsētvidē, proti, runa ir par vairākiem pieminekļiem, kas vai nu pazudīs, vai, stipri izmainīti turpmāk varētu būt Rīgas vidē skatāmi. Par visu šo pieminekļu situāciju un ko mums no tā būs mācīties un secināt saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Analizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Mēs jau par pieminekļiem, ciktāl tie ir kļuvuši ļoti kustīgi pēdējos gados Rīgā, esam runājuši arī jau iepriekš. Process jau joprojām ir apmēram vienas un tās pašas tendences noteikts, proti, izskaust no Rīgas vides tos tēlus, simbolus, pieminēšanas zīmes, kuras saistās ar Latvijai naidīgu spēku klātbūtni šai telpā vai katrā ziņā svešu un pirmām kārtām tādu, kas nāk no Austrumiem. Lai gan šajā brīdī tas, par ko ir runa, tad tie ir, teiksim tā, principā tādā perifērijā esoši. Ja mēs domājam par Mihaelu Andreasu Barklaju de Tolli, tad, protams, viņš bija Krievijas impērijas ģenerālis, viņš bija Krievijas kara ministrs, vācbaltiešu izcelsmes. Un vēl klāt divi personāži, par kuriem daudz arī līdz šim ir runāts, Andrejs Upīts un Sudrabu Edžus, īstajā vārdā Eduards Zilbers. Abi pietiekami ievērojami, lai viņiem būtu vieta latviešu literatūras vēsturē, bet arī abi, tā sacīt, sabojājuši savu reputāciju, sadarbojoties ar padomju režīmu pagājušā gadsimtā.…

مرحبًا بك في مشغل أف ام!

يقوم برنامج مشغل أف أم بمسح الويب للحصول على بودكاست عالية الجودة لتستمتع بها الآن. إنه أفضل تطبيق بودكاست ويعمل على أجهزة اندرويد والأيفون والويب. قم بالتسجيل لمزامنة الاشتراكات عبر الأجهزة.